Aktualitātes

26|06|2019

Preču zīmes*

Adidas AG, Hercogenauraha v. Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs.

Eiropas Savienības tiesa secina, ka, lai pierādītu preču zīmes atšķirtspēju Eiropas Savienībā, nav jāiesniedz pētījumi par preču zīmes atpazīstamību par katru valsti, tomēr ir jāpierāda, ka kopumā Eiropas Savienībā tā ieguvusi atpazīstamību.
Prasītāja Adidas AG iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi. Reģistrācijas pieteikumā preču zīme identificētā kā grafiska preču zīme attiecībā uz precēm, kas ietilpst kategorijā - apģērbi, apavi, galvassegas, un raksturota: “Preču zīme sastāv no trīs vienāda platuma paralēlām svītrām, kas izvietotas uz produkta jebkurā virzienā.”

Attiecībā uz minēto pieteikumu, uzņēmums Shoe Branding Europe BVBA iesniedza pieteikumu par attiecīgās preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu, ko Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja Anulēšanas nodaļa apmierināja. Pārsūdzot minēto lēmumu, EUIPO Apelācijas otrā padome apelācijas sūdzību noraidīja, norādot, ka pieteiktajam apzīmējumam nav raksturīgas atšķirtspējas.

Adidas AG šo lēmumu pārsūdz Eiropas Savienības tiesā, prasītāja norāda, ka pārkāpts Regulas Nr. 207/2009 52. panta 2. punkts, lasot to kopsakarā ar šīs regulas 7. panta 3. punktu, kā arī ar tiesiskās paļāvības aizsardzības principu un samērīguma principu. Prasītāja uzskata, ka Apelācijas padome ir nepamatoti noraidījusi daudzus no pierādījumiem, jo tie attiecas uz citiem apzīmējumiem, kas nav attiecīgā preču zīme, un ka Apelācijas padome nepamatoti uzskatījusi, ka nav pierādīts, ka attiecīgā preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju sakarā ar to, ka tā ir tikusi izmantota Savienības teritorijā.

Tiesa norāda, ka Savienības preču zīme var tikt izveidota no visiem apzīmējumiem, ko var attēlot grafiski, ar nosacījumu, ka ar šiem apzīmējumiem var nošķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem.

Tiesa secina, ka attiecīgā preču zīme ir parasta grafiska preču zīme, nevis raksta preču zīme, jo ne no attiecīgās preču zīmes grafiskā attēlojuma, ne no šīs preču zīmes apraksta neizriet, ka tā sastāv no virknes elementu, kuri regulāri atkārtojas, turklāt attiecīgās preču zīmes aprakstā norādīts, ka šī preču zīme sastāv no “trīs vienāda platuma paralēlām svītrām”, un ir precizēts, ka šīs svītas var tikt “izvietotas uz produkta jebkurā virzienā”, nenorādot, ka šo svītru garums varētu tikt mainīts vai svītras varētu tikt nogrieztas slīpi.

Tiesa norāda, ka: “[..] preču zīmes izmantošanas formas, kas paredzētas Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punktā, ieskaitot tās, kas atšķiras vienīgi “elementos, kuri neizmaina [šīs] preču zīmes atšķirtspēju”, ir jāņem vērā, ne tikai lai pārbaudītu, vai šī preču zīme ir faktiski izmantota minētās tiesību normas nozīmē, bet arī lai noteiktu, vai šī preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju izmantošanas rezultātā Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkta un 52. panta 2. punkta nozīmē.”

Jākonstatē, ka, ja preču zīme ir ļoti vienkārša, pat nelielas izmaiņas šajā preču zīmē var būt būtiskas variācijas, līdz ar to grozītā forma nevar tikt uzskatīta par tādu, kas kopumā ir ekvivalenta formai, kādā preču zīme tikusi reģistrēta. Jo vienkāršāka ir preču zīme, jo mazākā mērā tai var būt atšķirtspēja, un šajā preču zīmē veiktas izmaiņas lielākā mērā var ietekmēt tās būtiskās īpašības un tādējādi grozīt to, kā šo preču zīmi uztver konkrētā sabiedrības daļa.
 
Apelācijas padome ir kvalificējusi attiecīgo preču zīmi kā “ļoti vienkāršu”, jo šai preču zīmei ir relatīvi maz īpašību un tā sastāv no trīs melnām paralēlām svītrām. Tiesa norāda, ka, ja preču zīme ir ļoti vienkārša, pat nelielas izmaiņas šajā preču zīmē var būt būtiskas variācijas, līdz ar to grozītā forma nevar tikt uzskatīta par tādu, kas kopumā ir ekvivalenta formai, kādā preču zīme tikusi reģistrēta.

Šajos apstākļos ņemot vērā attiecīgās preču zīmes vienkāršību, krāsu shēmas inversija, pat saglabājot stipro kontrastu starp šīm svītrām un fonu, nevar tikt kvalificēta par nebūtisku variāciju salīdzinājumā ar attiecīgās preču zīmes reģistrēto formu.  Prasītāja apstrīd iespēju noraidīt attēlus tādēļ vien, ka attēlotās svītras esot slīpas un apgalvo, ka svītras ir izvietotas uz precēm, un tādēļ slīpums un virziens ir atkarīgs no preču valkātāja kustības. Tiesa norāda, ka prasītāja nav identificējusi nevienu Intelektuālā īpašuma birojam iesniegtu attēlu, kurā ir preču zīme ir ar trīs svītrām, kas atbilst krāsu shēmai, un kuru Apelācijas padome būtu noraidījusi vai neņēmusi vērā vienīgi tādēļ, ka attēlotās svītras esot slīpas.

Tiesa secina, ka: “[..] lai novērtētu, vai preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju izmantošanas rezultātā, vērā ir jāņem it īpaši preču zīmes iegūtā tirgus daļa, šīs preču zīmes izmantošanas intensitāte, ģeogrāfiskā platība un ilgums, uzņēmuma šīs preču zīmes popularizēšanai veikto investīciju apjoms, ieinteresēto personu proporcija, kuras, pateicoties preču zīmei, identificē preci kā tādu, ko ražojis attiecīgais uzņēmums, kā arī tirdzniecības un rūpniecības kameru un citu profesionālo apvienību paziņojumi.”

Minētajā lietā tiesa konstatē, ka: “[..] prasītājas iesniegtie attēli atbilst attiecīgajai preču zīmei un līdz ar to tie var pierādīt noteiktu šīs preču zīmes izmantošanu, ar šiem pierādījumiem, neesot nekādiem citiem elementiem, netiek sniegta nekāda norāde par šīs izmantošanas būtiskumu vai ilgumu, ne arī par šīs izmantošanas ietekmi uz to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver šo preču zīmi. Līdz ar to šie pierādījumu neļauj pierādīt, ka šī izmantošana ir bijusi pietiekama, lai konkrētā sabiedrības daļas būtiska daļa identificētu attiecīgās preču zīmes dēļ preces kā tādas, kuru izcelsme ir konkrēts uzņēmums.”

Tiesa norāda, ka: “Lai gan preču zīmes, kurai nav raksturīgās atšķirtspējas visās Savienības dalībvalstīs reģistrēšanai, nav nepieciešams, ka pierādījumi par to, ka šī preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju izmantošanas rezultātā, tiek sniegti saistībā ar katru dalībvalsti atsevišķi, šiem iesniegtajiem pierādījumiem tomēr ir jāļauj pierādīt šādu iegūšanu visās Savienības dalībvalstīs.”

Minēto apsvērumu dēļ prasība tiek noraidīta.


Jautājumus saistībā ar minētajiem nolēmumiem varat uzdot arī ZAB “Azanda & Associates” jurista palīgam Stellai Kaprānei, mob. tālr.: 27800239, e-pasts: stella.kaprane@azanda.lv


Pieejams:
http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?text=&docid=215208&pageIndex=0&doclang=LV&mode=req&dir=&occ=first&part=1&cid=11467245
*Eiropas Savienības tiesas 2019. gada 19. jūnija spriedums lietā Nr.T‑307/17

 
Sākums
 
© 2019 AZANDA & ASSOCIATES
Created: Provincentrs
»