Aktualitātes

04|07|2019

Pilnvarojums*

Mutiska pilnvarojuma tvērums.

Gadījumā, kad persona mutiski pilnvarota pārstāvībai tiesas sēdē, ja vien pilnvarotāja pilnvarojums nav sevišķi ierobežots ar piebildumu, ka tas būtu derīgs tikai pārstāvībai vienā sēdē, tas attiecas uz visu tiesvedību, nevis tikai vienu tiesas sēdi. Konstatējot, ka tiesas pavēste pārstāvim netika nosūtīta, tiesai bija pienākums atlikt lietas izskatīšanu, kas konkrētajā situācijā netika darīts un ir būtisks procesuāls pārkāpums, kas ir pamats sprieduma atcelšanai.

Dzīvojamās mājas īpašniece, pamatojoties uz Civillikuma 927., 994., 1038., 1039., 1587. pantu un Dzīvokļa īpašuma likuma 9. panta 5. punktu, 2017. gada 30. martā cēlā Daugavpils tiesā prasību pret mājā iemitinātajiem tuviniekiem - dēlu un viņa sievu, lūdzot izlikt atbildētājus kopā ar viņu nepilngadīgo meitu no dzīvojamās telpas bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Prasītāja uzskata, ka tai kā īpašniecei bija tiesības iemitināt atbildētājus savā mājā, un tādas pašas tiesības viņai ir liegt atbildētājiem lietot šīs telpas.

Atbildētāji bija apsolījuši palīdzēt saimniecībā un sniegt palīdzību komunālo pakalpojumu apmaksāšanā, kā arī nekavējoties atbrīvot dzīvojamās telpas pēc īpašnieces pieprasījuma, kam prasītāja piekrita, atļaujot minētajām personām savu dzīvesvietu deklarēt. Tomēr prasītāja nesaņēma solīto palīdzību, minētās personas nestrādājot algotu darbu, pārmērīgi lietojot alkoholiskos dzērienus.

Ar Daugavpils tiesas spriedumu, atzīstot, ka starp pusēm nav noslēgts dzīvojamo telpu īres līgums, prasība tikusi apmierināta, izliekot atbildētājus un viņu nepilngadīgo meitu no dzīvojamām telpām. Izskatījusi lietu sakarā ar atbildētāju apelācijas sūdzību, kurā viņi norādīja uz pušu vienošanos par dzīvojamo telpu īri un īres tiesisko attiecību pastāvēšanu, Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija prasību noraidīja.

Prasītāja iesniegusi kasācijas sūdzību, norādot, ka nav saņēmusi tiesas pavēsti, tādēļ viņai nebija zināms tiesas sēdes datums un laiks. Tiesas sēdē prasītāja esot pilnvarojusi pārstāvi tās interešu aizstāvēšanai. Atbilstoši Civilprocesa likuma 86. pantam tiesas dokumenti nosūtāmi tikai pārstāvim, taču pavēste pārstāvim vispār neesot tikusi nosūtīta, pārkāpjot Civilprocesa likuma 86. panta regulējumu.

Senāts atzīst, ka Latgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas spriedums atceļams, nododot lietu jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā, norādot, ka par pamatotu atzīstams kasācijas sūdzības arguments, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu pēc būtības, pārkāpusi Civilprocesa likuma 86. pantu. Apelācijas instances tiesa, konstatējot, ka tiesas sēdē nav ieradusies prasītāja, kura uz tiesas sēdi aicināta ar tiesas pavēsti un viņas neierašanās iemesli nav zināmi, lietu pēc būtības izskatījusi pirmajā nozīmētajā tiesas sēdē.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 85. panta pirmās daļas otro teikumu fizisko personu pārstāvja pilnvarojumu pārstāvamais tiesā var izteikt mutvārdu pieteikumā, un par to izdarāms ieraksts tiesas sēdes protokolā.

Prasītāja, izsakot mutvārdu pilnvarojumu pirmās instances tiesas sēdē, pilnvarojusi pārstāvi pārstāvēt viņas intereses tiesas procesā. Parakstītajā pilnvarojumā norādīts, ka pārstāvis ir pilnvarots pārstāvēt prasītājas intereses tiesā ar tiesībām, kas noteiktas Civilprocesa likuma 74., 86. pantā - pārstāvamā vārdā izpildīt visas procesuālās darbības un pilnvarojums derīgs līdz lietas pilnīgai izskatīšanai un sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.

Pirmās instances tiesa uzskatījusi, ka prasītājas pārstāvis, kuram dots pilnvarojums, izsakot to mutvārdu pieteikumā atbilstoši Civilprocesa likuma 85. panta pirmajai daļai, var pārstāvēt tikai vienā tiesas sēdē - tajā, kurā izteikts pilnvarojums. Tādēļ minētajai personai nav nosūtīti tiesas paziņojumi un dokumenti, tostarp, nav paziņots par tiesas sēdes vietu un laiku.

Senāts atzīst, ka šāds viedoklis ir nepamatots un norāda, ka: “Pilnvarojums, kas atbilstoši Civilprocesa likuma 85. panta pirmās daļas otrajam teikumam ir izteikts tiesā, nav atzīstams par mazāk ticamu nekā notāra apliecināts pilnvarojums. Tāpat jāņem vērā, ka Civilprocesa likums neparedz mutvārdu pilnvarojuma pieļaujamā apjoma ierobežojumu, kā arī šāds ierobežojums nav secināms, iztulkojot attiecīgo likuma normu.”

Senāts secina: “Līdz ar to atbilstoši Civilprocesa likuma 85. panta pirmās daļas otrajam teikumam lietas dalībnieks – fiziskā persona – var ar mutvārdu pieteikumu tiesas sēdē pilnvarot personu, kas ir tiesīga būt par pārstāvi civilprocesā, fiziskās personas vārdā izpildīt visas procesuālās darbības konkrētajā civillietā, tostarp Civilprocesa likuma 86. panta otrajā daļā norādītās darbības. Līdz ar to [pilnvarotais] bija uzskatāms par [prasītājas] pilnvaroto pārstāvi ne tikai [pirmajā tiesas sēdē], bet arī turpmāk, kas nepārprotami izriet no tiesas sēdes protokolā fiksētā pilnvarojuma satura.”

Minēto apsvērumu dēļ spriedums atcelts un lieta nodota jaunai izskatīšanai.


Jautājumus saistībā ar minētajiem nolēmumiem varat uzdot arī ZAB “Azanda & Associates” jurista palīgam Stellai Kaprānei, mob. tālr.: 27800239, e-pasts: stella.kaprane@azanda.lv


Pieejams:
http://at.gov.lv/lv/judikatura/judikaturas-nolemumu-arhivs/civillietu-departaments/hronologiska-seciba?year=2019
*Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 2019.gada 17.jūnija spriedums lietā Nr. SKC-164/2019


 
Sākums
 
© 2019 AZANDA & ASSOCIATES
Created: Provincentrs
»